MARTA DŽUDOKAS – UNA DOLGIĻEVIČA UN ANNA GULĪTE

Gan Anna, gan Una ir līderes savā vecuma grupā un svara kategorijā ne tikai Latvijā. Abas jaunietes to lieliski apliecināja, martā izcīnot medaļas Eiropas kausos – Unai sudrabs junioru konkurencē Atēnās, bet Annai bronza kadetu vecuma grupas turnīrā Zagrebā. Gan Una, gan Anna aktuālajā pasaules džudo reitingā sava vecuma grupā un svara kategorijā ir ļoti augstajā 5.vietā. Ļoti ceram, ka vismaz kāda no viņām – vai pat abas – pārrakstīs Latvijas džudo vēsturi un izcīnīs tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, kas mūsu valsts džudistēm līdz šim nav bijis pa spēkam.

Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudistēm:

Ko jums nozīmē tituls “Mēneša džudists”?

Anna: – Personīgi man iegūt šo “Mēneša džudists” ir liels pagodinājums.

Una: – Protams, iegūt titulu “Mēneša džudists” ir pagodinājums, kā arī prieks par to, ka jaunākiem džudistiem, redzot kluba biedru sasniegumus, iespējams, rodas motivācija trenēties vairāk, lai paši kādreiz iegūtu šo titulu.

Jūs abas mēneša džudista titulu esat ieguvušas vairākas reizes, abas arī pagājušajā vasarā. Kādi ir bijuši jūsu lielākie sasniegumi šajā laikā?

Anna: – Manuprāt, mani lielākie sasniegumi ir iegūtās medaļas Eiropas kausu sacensībās. Man pašai ir grūti noticēt, ka šādos turnīros  piedalos.

Una: – Arī mani lielākie sasniegumi ir iegūtās medaļas junioru Eiropas kausos, kā arī 5.vieta Eiropas junioru čempionātā. Es ceru, ka šajā gadā man tomēr izdosies izcīnīt medaļu arī Eiropas čempionātā.

Kad ir grūtāk cīnīties – ar zināmām vai nezināmām pretiniecēm? Kāpēc?

Anna: – Grūtāk ir ar zināmām, jo, zaudējot šādai pretiniecei, rodas nepārliecinātība par sevi.

Una: – Man laikam grūtāk ir cīnīties ar zināmām pretiniecēm, jo tad arī pretiniece zina manu cīņas stilu, kādus paņēmienus veikšu, un līdz ar to ir grūtāk uzvarēt.

Džudo tehnikas paņēmiens, kurš jums ir atnesis visvairāk uzvaru?

Anna: – Mani mīļākie metieni, kuri ir atnesuši arī visvairāk uzvaru, ir uchi-mata un ogoshi.

Una: – Ir vairāki metieni, kas man atnesuši uzvaras, bet mans mīļākais ir uchi-mata.

Ko novēlētu tiem mazajiem kluba sportistiem, kuri tikai tagad sāk iet pa savu džudo ceļu?

Anna: – Novēlu, lai pirmos piecus gadus pietiek izturības vecākiem! Pēc tam džudo jau būs kļūs par dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Protams, veselību, neatlaidību, veiksmi!

Una: – Mazajiem kluba sportistiem es novēlu izturību, veselību un lai būtu daudz medaļu sacensībās!

Kurš no turnīriem jums visspilgtāk palicis atmiņā? (jautājumu uzdod februāra džudoka Dmitrijs Kolosovs)

Anna: – Visspilgtākās atmiņas man ir par Eiropas čempionātu kadetiem, kas notika Rīgā. Tajā es zaudēju cīņā par trešo vietu un vēl nekad nebiju pieredzējusi tik nepatīkamu sajūtu.

Una: – Viens no turnīriem, kas man spilgti ir palicis atmiņā, ir EYOF, kas notika Baku. Protams, zaudējums par trešo vietu nebija patīkams, bet tur pavadītais laiks deva neaizmirstamas emocijas un ieskatu, kā norisinās olimpiskās spēles.

Jūsu jautājums nākamā mēneša džudistam?

-Vai Tu piekristu apgalvojumam, ka sports norūda cilvēku un palīdz realizēt dzīvē nospraustos mērķus?