Paula trenējas jau 11 gadus, un visā šajā laikā nav iespējams atcerēties tādu brīdi, kad viņa būtu mēģinājusi slinkot. Jā, ir reizes, kad kaut kas nesanāk vai neizdodas, tas ir citādi, bet slinkot – nekad! 100% atdeve katrā treniņā. Ja treneris liks, gatava doties trenēties kaut vai uz kosmosu. Viena no kluba paraugaudzēkņiem.
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudoku:
Cik ilgi trenējies džudo, kāpēc tieši šis sporta veids?
– Džudo trenējos jau 11 gadus, izvēlējos šo sporta veidu, jo bērnudārzā radās iespēja apmeklēt treniņus. Kopš tā laika džudo man ļoti iepatikās, un tas vēl joprojām ir mans mīļākais sporta veids. Man tas liekas unikāls un neparasts.
Vai atceries savas pirmās sacensības un pirmo zelta medaļu?
– Manas pirmās sacensības notika Carnikavā un man bija jācīnās ar puišiem. Protams, es visas cīņas zaudēju, taču kā mierinājuma balvu saņēmu kausu un medaļu. Es biju ļoti priecīga par rezultātu.
Ko uzskati par savu līdz šim lielāko panākumu?
– Par saviem lielākajiem sasniegumiem uzskatu dalību Eiropas kausos un Eiropas čempionātā. Diemžēl nekādus labus rezultātus neesmu tajos sasniegusi, taču lepojos ar to, ka man bija iespēja tur piedalīties un kvalificēties čempionātam.
Kādām īpašībām jāpiemīt labam džudistam?
– Lai kļūtu par labu džudistu, noteikti jābūt pacietīgam, centīgam un mērķtiecīgam. Jāsaprot, ka bez sevis piespiešanas un motivēšanas nekur tālu tikt nevarēs. Lai gan treniņos ir grūti, jācenšas strādāt ar pilnu atdevi, lai sasniegtu maksimālu rezultātu.
Vai meitenēm vajadzētu atļaut sacensībās piedalīties rozā judogi?
– To varētu atļaut neliela mēroga sacensībās, taču domāju, ka jāsaglabā tradīcija sacensības piedalīties tikai baltā vai zilā judogi.
Kuram džudistam/-ei gribētu līdzināties?
– Es noteikti vēlētos līdzināties Japānas džudistei Utai Abei, jo man ļoti patīk viņas cīņas stils un taktika. Vairākus dzīvesgudrus padomus esmu aizņēmusies no Kosovas džudistes Majlindas Kelmendi. Viņa ir daudz pārdzīvojusi un zina, ka labiem sasniegumiem nepieciešama milzīga atdeve treniņos. Es no viņas iedvesmojos.
Kāds ir Tavs džudo sapnis?
– Mans džudo sapnis ir labi sagatavoties Eiropas kausiem, lai pēdējā gadā kā kadete varētu veiksmīgi nostartēt, nocīnīties pēc iespējas vairāk cīņu un parādīt labu rezultātu – tas man būtu milzīgs sasniegums. Bet, lai to piepildītu, man ir jāstrādā vēl smagāk, lai šis sapnis par cienīgu rezultātu tiešām piepildītos.
Ko novēlētu saviem kluba biedriem?
– Saviem kluba biedriem es novēlu nekad nepadoties, lai cik grūti būtu, jo, pārvarot grūtības, mēs kļūstam stiprāki un tuvojamies sevis nospraustajiem mērķiem, kas agri vai vēlu novedīs pie sapņu piepildījuma. Jābūt neatlaidīgam un mērķtiecīgam un jāzina, ko patiešām savā dzīvē vēlamies sasniegt.
