Sākot trenēties KYODAI klubā, Emīls bija nenopietns un izklaidīgs jaunietis, kurš džudo neuztvēra nopietni. Tomēr ar laiku viņa uzskats mainījās, jo puisis pats redzēja, ka ar šādu attieksmi nav iespējams uzvarēt pat tehniski vājākus pretiniekus. Vairākkārt pārrunājot šādas situācijas, kā arī piedaloties kluba pasākumos un nometnēs, Emīla attieksme ir krietni mainījusies uz labo pusi, sevišķi šovasar. Viņš ir kļuvis psiholoģiski vīrišķīgāks un fiziski spēcīgāks. Vēl tikai jātiek vaļā no izklaidības, un būs pavisam labi!
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudistu:
Cik sen jau trenējies džudo?
– Trenējos jau 11 gadus, no četru gadu vecuma.
Vai atceries savu pirmo izcīnīto medaļu?
– Jā, atceros. Bronza turnīrā Carnikavā.
Kurš no džudo paņēmieniem visbiežāk Tev atnesis uzvaru?
– Man patīk ņemt tvērienu aiz piedurknes (sode-tsurikomi-goshi), tas arī man dod pārliecību uzvarā pār pretinieku.
Kādam, Tavuprāt, jābūt labam džudistam?
– Stipram, strādīgam, jāinteresējas par to, ko dari.
Vai Tev ir kādi hobiji? Ko labprāt dari brīvajā laikā?
– Hobiju nav, taču brīvajā laikā patīk skatīties hokeju vai džudo.
Kādās sacensībās Tu esi ieguvis vislielāko pieredzi un kāpēc? (jautājumu uzdod augusta džudists Ralfs Kārlis Manfelds)
– Laikam turnīrs Nīderlandē man ir nesis lielāko pieredzi, liekot noskaņoties cīņām un neņemt vērā to, kādas krāsas josta ir pretiniekam.
Tavs jautājums nākamā mēneša džudistam?
– Kurš no Latvijas džudo turnīriem Tev patīk visvairāk? Kāpēc?
