Jēkabs – puisis, kurš vienmēr prot pateikt: “Trener, paldies par treniņu!” Nodarbības nekad neizlaiž, un ar lielu degsmi piedalās visos treniņos. Šajā sarežģītajā laikā Jēkabs cītīgi trenējas gan individuāli, gan attālināti; patīkami apzināties, ka džudo viņam ir pirmajā vietā. Puisis seko līdzi arī mūsu lielo sportistu rezultātiem sacensībās, piemēram, šoreiz Unai un Ņikitam Eiropas čempionātos! Vēlam Jēkabam izturību un cīņas sparu arī turpmāk! REI!
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudistu:
Cik ilgi jau trenējies džudo, kādēļ izvēlējies tieši šo sporta veidu?
– Džudo trenējos 5 gadus, izvēlējos, jo bērnudārzs piedāvāja, iepatikās.
Kas džudo ir visgrūtākais, bet kas Tev sagādā vislielāko prieku?
– Visgrūtākais ir cīņas un cīņa ar sevi. Visvairāk prieka sagādā fiziskie treniņi un uzvara sacensībās.
Kuram pazīstamam džudistam Tu gribētu līdzināties, kāpēc?
– Ārzemju sportistus pagaidām skatos maz, bet esmu skatījies sacensības un atbalstījis Emīlu Gerkenu, man patīk, kā viņš cīnās, jo visu izdara ātri un veikli.
Ja ļautu izvēlēties, kādas krāsas kimono trenēties, kuru krāsu izvēlētos Tu?
– Izvēlos baltu kimono.
Vai Tev ir kāds hobijs, ko labprāt dari brīvajā laikā?
– Man patīk skriet, kopā ar tēti eju makšķerēt.
Vai šobrīd esi apmierināts ar saviem rezultātiem? (jautājumu uzdod septembra džudiste Anna Gulīte)
– Jā, bet varētu būt labāk, jāuzlabo cīņas tehnika.
Tavs jautājums nākamā mēneša džudistam?
– Tavuprāt, kādas ir Tavas stiprākās puses džudo?
