Olivers ir viens no klusajiem, bet centīgajiem mazajiem džudistiem, kuram reizēm nākas pārvarēt pašam sevi treniņu laikā. Kaut gan uz vasaras nometni puisis nemaz nav īpaši kārojis braukt, tajā pavadītais laiks bijis tik piepildīts un aizraujošs, ka visu mājupceļu vecākiem stāstījis par lielisko notikumu, un lūdzis, lai ļauj piedalīties arī otrā nometnē. Ieguldītais darbs vasarā nesis augļus, jo Olivers uzvarēja “Samuraja Džeka bērnu līgas” 1.posmā, kā arī labi startēja 2.posma fiziskajos pārbaudījumos. Mazais sportists ļoti vēlas piedalīties sacensībās, ko līdz šim nevarēja vecuma ierobežojuma dēļ. Cerams, ka nākamajā gadā šis sapnis piepildīsies!
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudistu:
Cik ilgi jau trenējies džudo, kā izvēlējies tieši šo sporta veidu?
– Trenējos jau trīs gadus. Biju izmēģinājis vairākus sporta veidus, tādus kā hokejs, futbols, vingrošana, bet nekas nepatika. Tētis piedāvāja iet uz džudo, aizveda un man iepatikās.
Ko Tev visvairāk patīk, bet ko – nepatīk darīt treniņos?
– Patīk pumpēties, bet nepatīk skriet.
Vai klubā ir kāds džudists, kuram Tu gribētu līdzināties?
– Gribu pats būt stiprs un varbūt pat kļūt arī par Latvijas čempionu kā Aigars Mīlenbergs.
Ar ko Tu nodarbojies brīvajā laikā? Vai Tev ir kāds hobijs?
– Patīk pastaigāties ārā un pavadīt laiku ar draugiem un vecākiem. Patīk, ka draugi nāk ciemos.
Tavuprāt, kādas ir Tavas stiprākās puses džudo? (jautājumu uzdod oktobra džudists Jēkabs Krepšs)
– Esmu diezgan izturīgs un man ir stipras kājas.
Tavs jautājums nākamā mēneša džudistam?
– Kāds ir tavs sapnis?