Ralfs ir vēl viens no mūsu sportistiem, kurš ierakstījis savu vārdu mūsu “melno jostu sarakstā”. Viņš ir starp tiem KYODAI džudistiem, kuri klubā trenējas visilgāk, un, uzvarot Latvijas pieaugušo čempionātā, ieguva iespēju kārtot “nage-no-kata” eksāmenu. Lielisks piemērs, ka viss ir iespējams! Pateicoties džudo, Ralfs izaudzis par mērķtiecīgu vīrieti ar spēcīgu raksturu.
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudistu:
Cik gadi bija nepieciešami, lai sasniegtu ikviena džudista sapni – iegūtu melno jostu?
– Kopš sāku trenēties, mans sapnis bija iegūt melno jostu, un man šis mērķis prasīja 15 gadus.
Kas bija visgrūtākais šajā ceļā?
– Visgrūtākais noteikti bija cīņa pašam ar sevi, cīņa, lai neatmestu ar roku visam, taču, kad josta jau bija rokās, gandarījuma sajūta bija milzīga!
Tu esi viens no tiem mūsu džudistiem, kurš pievērsies arī tiesāšanai. Kurā tatami pusē ir sarežģītāk atrasties – tiesneša vai džudista? Kāpēc?
-Es uzskatu, ka uz tatami gan kā tiesnesim, gan kā sportistam ir vienlīdzīgi grūti! Tiesājot ir jāseko līdzi katrai sīkākajai džudistu darbībai un jābūt punktuālam. Cīnoties ir jābūt nosvērtam un jāapzinās savas spējas.
Ko novēlētu mazajiem sportistiem, kuri vēl tikai sāk iet pa savu džudo ceļu?
-Noteikti mazajiem džudistiem jāatceras, ka pats džudo ceļš ir tieši tas labākais, katra uzvarēta cīņa, katra medaļa, katra nākama josta – tieši tas ir pats jaukākais!
Vai starp studijām, treniņiem un darbu atliek laika arī kādam hobijam?
-Protams! Galvenais ir pareizi saplānot laiku un tad tas visam pietiks, taču džudo ir arī mans hobijs!
Cik daudz laika tev no ikdienas aizņem džudo? (jautājumu uzdod aprīļa džudists Markuss Zuģickis)
– Džudo man ir kā daļa no ikdiena un laiku tas man neaizņem!
Tavs jautājums nākamā mēneša džudistam?
-Kas ir tavs iedvesmas avots, kad sacensībās vai treniņos nesokas tik labi?
