Emīls Gerkens džudo kluba KYODAI bērniem ir ne tikai piemērs, bet dažiem jau kļuvis par elku. Pēc veiksmīgas kadetu sezonas aizvadījis mierīgu un klusu pirmo gadu juniora statusā, apradis ar situāciju, nu spridzina jau trīs turnīros pēc kārtas – Liņano, Kauņā un Leibnicā. Galvenais, lai izdodas piepildīt nospraustos mērķus un izvairīties no traumām!
Piedāvājam nelielu sarunu ar mēneša džudoku:
Pēdējos mēnešos esi iepriecinājis līdzjutējus ar daudzām uzvarām. Vai ir kāda cīņa, ko Tu pats vēlētos īpaši izcelt?
– Droši vien finālcīņa junioru kausā Kauņā, jo mani klātienē atbalstīja lielā KYODAI komanda.
Kurš no džudo tehnikas paņēmieniem Tev visbiežāk atnesis uzvaru?
– Osoto-gari.
Kuru sportistu Tu uzskati par savu lielāko konkurentu?
– Es cenšos nevienu nenolikt uz tāda pjedestāla.
Ko labprāt dari brīvajā laikā?
– Cenšos būt aktīvs, neizmantot atpūtu starp treniņiem kā atrunu neko nedarīt.
Kurš ir Tavs elks džudo? (jautājumu uzdod aprīļa džudists Markuss Šaicāns)
– Man tāda nav. Ir džudisti, kuru cīņas stils man patīk, bet par savu elku viņus nenosauktu.
Tavs jautājums nākamā mēneša džudistam?
– Kā Tu sevi noskaņo pirms sacensībām?
